Parasti Ubuntu Linux ir pārliecinoša alternatīva, kad uzņēmējs vai iestādes vadītājs grib samazināt IT izmaksas. Taču ko darīt, ja nevar pāriet pilnībā uz Ubuntu Linux vai savietojamām tehnoloģijām? Ja grāmatvedei ir jālieto Windows? Ja uzņēmums ir liels un pāreja ir jāplāno pakāpeniska? Kā nodrošināt dokumentu apmaiņu ar citiem uzņēmumiem un iestādēm?
Visi šie jautājumi tiks atbildēti seminārā “Ubuntu Linux un Microsoft Windows savietojamība – problēmas un risinājumi”. Pasākumu rīko Ubuntu Latvijas kopiena sadarbībā ar Latvijas Universitātes Linux Centru un tas notiks 3. jūlijā, no plkst. 10 līdz 18, Latvijas Universitātes Linux Centrā. Pasākumu atbalsta Accenture.

Papildināts: Pasākuma plāns.
Sākam 10:00

* Pēteris Krišjānis un Rudolfs Mazurs – Resursu koplietošana izmantojot Samba programmatūru
* Rudolfs Mazurs – Skolas datora tīkla pārcelšana uz Ubuntu Linux
* Pēteris Krišjānis – Ar ko aizstāt Microsoft Exchange plānošanas un e-pasta sistēmu?
* Aigars Mahinovs – Alternatīvo klientu pieslēgšana Microsoft Exchange

Pauze 12:00

* Linards Liepiņš – Windows programmu darbināšana Ubuntu Linux vidē
* Kārlis Šteinbergs – Grāmatvedības programmatūras piemērošana darbam Linux vidē izmantojot Wine
* Gints Polis – Grāmatvedības programmatūra Horizon Ubuntu Linux vidē

Pauze 15:00

Diskusija, jautājumi un atbildes

Ubuntu šobrīd ir pasaulē populārākais Linux distributīvs, kas koncentrējas uz uzstādīšanas un lietošanas ērtumu, vienkāršību un regulāriem papildinājumiem. Ubuntu ir plaša un aktīva lietotāju kopiena. Ubuntu balstās uz filozofiju, ka programmām ir jābūt brīvi un bez maksas pieejamām cilvēkiem to dzimtajā valodā ar iespēju pielāgot un modificēt tās. Ubuntu ir iekļautas vairāk kā 16 000 dažādas programmas praktiski katrai dzīves situācijai, taču bāzes instalācija ietilpst vienā CD. Ubuntu var izmēģināt arī nemaz neinstalējot, bet vienkārši iestartējot to kā Dzīvo CD.

LU Linux Centrs ir izveidots Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Datorikas nodaļā. Linux Centra darbības mērķi ir: popularizēt atvērtā pirmkoda (Open Source) programmatūras, tai skaitā, Linux operētājsistēmas un citu atvērto tehnoloģiju iespējas un priekšrocības; piedalīties LU studiju procesā un īstenot lietišķo IKT pētījumu projektus, tajos izmantojot un attīstot atvērtās tehnoloģijas; sekmēt APP pieejamību Latvijā un pasaulē.

http://linux.edu.lv/index.php?name=News&file=article&sid=750

Mēs nonācām pie kopēja viedokļa, ka atvērtā koda programmatūras un atvērto standartu izmantošana varētu sekmēt līdzekļu taupīšanu valsts sektorā, kā arī sekmēt atvērtāku un brīvāku sadarbību starp Rīgas Domes IT sistēmām un iedzīvotāju un uzņēmēju IT sistēmām. Tika panākta vienošanās par trim iespējamiem darbības virzieniem:

1. Jānodrošina Rīgas Domes IT sistēmu ārējo saskarņu savietojamība ar atvērtajiem datu standartiem, lai nodrošinātu to, ka Rīgas Domes e-pakalpojumi būtu pieejami visiem iedzīvotajiem un uzņēmējiem, uz visām platformām (gan esošām, gan nākotnes) un arī lai sekmētu Rīgas Domes e-pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Piemēram, Interneta lapas, kas lieto aizvērtās Flash un ActiveX tehnoloģijas nav izmantojamas mobilo tālruņu pārlūkos, mazajos portatīvajos datoros un arī nav savietojamas ar iekārtām Interneta piekļuvei cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

2. Jāizskata iespējas dot atvērtā koda programmētājiem un atvērtajiem projektiem piekļūt Rīgas Domes veidotajām datu bāzēm, lai sekmētu jaunu neatkarīgu un atvērtu e-pakalpojumu izveidi. Piemēram karšu informācijai no RIGIS un autobusu kustību sarakstiem no Rīgas Satiksmes varētu tikt izmantoti atvērtajā projektā OpenStreetMaps.org.

3. Jāizskata iespējas izmantot jau esošu un brīvi pieejamu atvērtā koda programmatūru Rīgas Domes darbā tur, kur šāds pielietojums varētu ietaupīt līdzekļus. Būtu lietderīgi motivēt IT darbiniekus apgūt atvērtās tehnoloģijas, lai viņi varētu identificēt šādas iespējas un arī organizēt veiksmīgo piemēru pārņemšanu starp pašvaldības iestādēm.

LAKA neatbalsta atsevišķas politiskās partijas vai kandidātus, bet tikai atzīmē kandidātus, kuri atbalsta mūsu mērķus. Pēc tikšanās ar Agri Ameriku mēs varam teikt, ka ka augstāk minētie punkti saskan ar mūsu mērķi:  atvērta koda programmproduktu izplatībai un attīstībai labvēlīgas vides veicināšanu Latvijas Republikā. LAKA aicina arī citus politiķus un citas politiskās partijas atbalstīt atvērtā koda programmatūru un atvērtās tehnoloģijas.

Ubuntu šobrīd ir pasaulē populārākais Linux distributīvs, kas koncentrējas uz uzstādīšanas un lietošanas ērtumu, vienkāršību un regulāriem papildinājumiem. Ubuntu ir plaša un aktīva lietotāju kopiena. Ubuntu balstās uz filozofiju, ka programmām ir jābūt brīvi un bez maksas pieejamām cilvēkiem to dzimtajā valodā ar iespēju pielāgot un modificēt tās. Ubuntu ir iekļautas vairāk kā 16 000 dažādas programmas praktiski katrai dzīves situācijai, taču bāzes instalācija ietilpst vienā CD. Ubuntu var izmēģināt arī nemaz neinstalējot, bet vienkārši iestartējot to kā Dzīvo CD.

LU Linux Centrs ir izveidots Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Datorikas nodaļā. Linux Centra darbības mēŗki ir: popularizēt atvērtā pirmkoda (Open Source) programmatūras, tai skaitā, Linux operētājsistēmas un citu atvērto tehnoloģiju iespējas un priekšrocības; piedalīties LU studiju procesā un īstenot lietišķo IKT pētījumu projektus, tajos izmantojot un attīstot atvērtās tehnoloģijas; sekmēt APP pieejamību Latvijā un pasaulē.

http://linux.edu.lv/
http://www.laka.lv
http://lata.org.lv

Pēc konferences beigām, 19:30 pasākums turpināsies SAS Radisson Daugava ar programmatūras demonstrācijām un bufeti.

Software Freedom Day 2008 informācja.
MySQL informācija

Daudzi programmētāji un “gudrie” lietotāji apgalvo, ka galvenais, kas viņus notur pie Windows, ir iespēja viegli uzrakstīt programmas šai videi izmantojot Microsoft Visual Studio un Visual Basic valodu un ka atklāta pirmkoda pasaulē nav līdzvērtīgu rīku. Šī semināra mērķis būs kaut nedaudz parādīt, ka ērta un ātra programmēšana ir iespējama arī izmantojot atvērtā pirmkoda produktus – programmēšanas valodu Python un GTK+2 grafisko rīku komplektu. Izmantojot šos produktus, ir iespējams radīt programmas, kas ar minimālām vai pat bez jebkādām izmaiņām vienlīdz labi strādā gan Windows, gan GNU/Linux vidēs.

Python valoda ir pasaulē ļoti populāra ar savu vieglo lietojamību un iespējām, kas dod iespēju radīt pilnvērtīgu programmu pāris stundās. Savukārt GTK+2 ir pierādījis savu spēku kā GNOME 2 un Xfce darbavirsmu, kā arī daudzu populāru programmu kā Inkscape, GIMP, Pidgin, Abiword un Firefox grafisko sistēmu nodrošinātājs.

Semināru vadīs Pēteris Krišjānis, LAKA valdes loceklis un daudzu atklātā pirmkoda un brīvās programmatūras projektu dalībnieks.

Kursu dalībnieki uzzinās par atklātā koda programmatūras atšķirībām no citu veidu programmatūras, tās ieguves iespējas, lietošanas noteikumus. Dalībniekiem būs  iespēja  apgūt OpenOffice.org 2 Impress programmu prezentāciju materiālu sagatavošanā, Open Office Calc programmu izklājlapu apstrādē, Open Office Writer programmu teksta apstrādē.

Biroja programmatūra Open Office pieejama internetā www.openoffice.org, kā atklātā koda programmatūra – bez maksas. Biroja programmatūra darbojas praktiski visās operētājsistēmās – Linux, Windows, Mac.

Interesenti var pieteikties līdz 7. maijam Ogres rajona PVIS centrā Ogrē, Brīvības ielā 15,  pa telefonu 650 71236 vai pa  e-pastu pvisc@ogrerp.lv.  Kursi ir bezmaksas. Plašāka informācija portālā www.ogre.lv.

Debian un Ubuntu ir divī ļoti populāri Linux distributīvi, kuru popularitātes pirmsākums balstās uz inovatīvu un kreatīvu pakotņu izveides un pārvaldes sistēmu. Zināšanas par to kā izveidot Debian un Ubuntu pakotnes ir nepieciešamas ne tikai lai palīdzētu Debian un Ubuntu izstrādē, bet arī palīdz citu programmu izplatības veicināšanai. Tāpat šīs zināšanas ir arī nepieciešamas Debian un Ubuntu sistēmu administratoriem, lai labāk pielāgotu savas sistēmas pilnībā izmantojot Debian un Ubuntu pakotņu pārvaldes sistēmas stiprās puses.

Semināru vadīs viens no Debian izstrādātājiem – Aigars Mahinovs. Ieeja ir brīva, tiek aicināti visi interesenti.